Setu lēlo
Lēlo, setu daudzbalsīgās dziedāšanas tradīcija, ir vairāk nekā tūkstoš gadu sena. To raksturo visai stingri noteikumi, kaut gan tiek pieļauta arī improvizācija. Lēlo dziedāšanai vajadzīgi vairāki cilvēki: priekšdziedātāja jeb dziesmu teicēja, koris (torrõ) un augšējā solo balss (killõ). Parasti teicēja nodzied pantiņu un koris pievienojas rindas beigās, atkārtojot to pašu pantu. Tās teicējas, kas zin vairāk dziesmu un prot arī improvizēt, sauc par sõnoline. Otrs izplatīts nosaukums ir dziesmu mātes – šo goda nosaukumu piešķir pašām labākajām dziesmu pratējām. Mūsdienās setu lēlo var dzirdēt tautas svētkos un nozīmīgu setu kultūras notikumu laikā. 2009. gadā setu lēlo daudzbalsīgais dziedājums ierakstīts UNESCO garīgās kultūras mantojumu sarakstā. Tātad setu lēlo ir ticis novērtēts arī pasaulē.
